Kādi ir 10 izplatītākie naudas krāpšanas veidi Latvijā?

Naudas izkrāpšana ir aktuāla problēma jau ilgu laiku. Pēc Citadele Group veiktās aptaujas datiem, 56% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gadā ir saskārušies ar finanšu krāpniekiem. Savukārt pēc Valsts policijas apkopotajiem datiem par pagājušo gadu, ir bijuši 820 cietušie vikšķerēšanas krāpniecībā, 273 investīciju krāpšanā, 394 cietušie smikšķerēšanā, 53 pikšķerēšanā un 28 cietušie, kas saistīti ar viltus laimestiem, mantojumiem u.c. Kopējai izkrāptajai naudas summai sasniedzot 8,5 miljonus eiro. Ņemot vērā lielo cietušo skaitu un izkrāptās naudas vērtību, var teikt, ka situācija ar naudas krāpšanu Latvijā ir nopietna.

Šajā rakstā apskatīsim 10 populārākos naudas izkrāpšanas veidus, kā arī sniegsim padomus, kā samazināt krāpšanas risku. Lasiet tālāk!

1. Interneta veikalu krāpšana

Omniva sadarbībā ar Swedbank un Xnet interneta veikalu veikusi pētījumu, kas saistīts ar interneta veikalu krāpšanu. Pēc pētījuma veikšanas secināts, ka 36% no Latvijas iedzīvotājiem, kas iepērkas internetā, ir piedzīvojuši krāpnieciskas darbības (no interneta veikala puses). Interneta veikalu krāpšana var izpausties dažādos veidos.

Visbiežāk raportētas krāpšanas situācijas ir:

• Apmaksāta prece, kas netiek piegādāta;
• Iegādātā prece neatbilst pasūtītās preces aprakstam;
• Pasūtītās preces vietā tiek piegādāta cita prece.

Lai atpazītu krāpnieciskus interneta veikalus, jāpievērš uzmanība dažādiem faktoriem. Tai skaitā, citu klientu atsauksmēm un pieejamajai informācijai internetā par šo internetveikalu, piedāvātajām maksājumu metodēm, uzticības zīmēm (trust marks) u.c. faktoriem. Papildus tam ir svarīgi piekopt drošu iepirkšanos internetā, kas paredz:

• Veikala uzticamības izpēti;
• Pirkuma dokumentu saglabāšanu;
• Drošu maksājumu metožu izmantošanu.

Problēmu gadījumā, kas radušās iepērkoties interneta veikalā, pēc palīdzības var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Lasiet vairāk par droša iepirkšanās internetā!

2. E-pasta un SMS izkrāpšana

Pēc Valsts policijas datiem, 2022. gadā tika reģistrēti kopumā ap simt krāpšanas gadījumu un to mēģinājumi e-pasta vidē. Visbiežāk krāpnieki izsūta e-pasta vēstules uzdodoties par citu personu vai valsts iestādi. Šajā gadījumā ir jāzina par diviem dažādiem krāpniecības veidiem:

Pikšķerēšana (Phishing)

E-pasta pikšķerēšana ir kiberuzbrukuma veids, kurā krāpnieks izsūta krāpnieciskus e-pasta ziņojumus, kas, šķiet, ir no cienījama avota, lai maldinātu adresātu izpaust sensitīvu informāciju, piemēram, lietotājvārdu, paroli, kredītkaršu informāciju vai citus personas datus. Bieži vien mērķis ir nozagt personas informāciju, piekļūt finanšu kontiem vai instalēt ļaunprātīgu programmatūru upura ierīcē.

E-pasta pikšķerēšanas galvenās pazīmes:

• Maldinoši e-pasta ziņojumi. E-pasta ziņojumi bieži izskatās ļoti līdzīgi likumīgiem e-pastiem no uzticamām organizācijām, piemēram, bankām, sociālo mediju platformām vai tiešsaistes pakalpojumiem.
• Steidzamības elementi. Pikšķerēšanas e-pastos bieži tiek izmantoti steidzamības elementi vai satraucoša valoda, lai mudinātu adresātu rīkoties nekavējoties, piemēram, "Jūsu konts ir uzlauzts!" vai "Pārbaudiet savu informāciju tūlīt!"
• Saites uz viltotām vietnēm. Šajos e-pastos parasti ir saites, kas novirza adresātus uz viltotām vietnēm, kas paredzētas pieteikšanās akreditācijas datu vai citas sensitīvas informācijas nozagšanai.
• Pielikumi. Pikšķerēšanas e-pasta ziņojumos var būt pielikumi. Tos atverot, adresāta ierīcē tiek instalēta ļaunprātīgu programmatūru.
• Viltota e-pasta adrese. Sūtītāja adrese var būt viltota, lai izskatītos, ka tā nāk no likumīga avota, tādējādi apgrūtinot krāpniecības atklāšanu.

Smikšķerēšana (Smishing)

Smishing ir kiberuzbrukums, kurā tiek izmantotas viltotas mobilās īsziņas, lai maldinātu cilvēkus lejupielādēt ļaunprātīgu programmatūru, koplietot sensitīvu informāciju vai nosūtīt naudu kibernoziedzniekiem. Teksta paziņojumi var tikt sūtīt pa SMS, Whatsapp vai pat Messenger. Valsts policija norāda, ka smikšķerēšanas gadījumā krāpnieki aizvien biežāk uzdodas par “Omniva”, DPD, DHL, UPS, VAS “Latvijas Pasts” vārdā.

Smikšķerēšanas iezīmes ir līdzīgas pikšķerēšanas iezīmēm, proti, maldinošs ziņojums, steidzamības un baiļu elementi, saites un hiperlinki.

Ja esat atpazinis krāpniecisku ziņojumu, nekādā gadījumā uz to neatbildiet, neklikšķiniet uz saitēm un nesniedziet nekādus datus.

3. Telefona zvanu krāpšana

Pēc Valsts policijas datiem, 2023.gadā sakarā ar telefonkrāpniekiem policijā vērsušies 1568 finanšu krāpšanas upuri. No tiem kopumā tika izkrāpts vairāk nekā 8,5 miljoni eiro. No visiem krāpšanas upuriem visvairāk cietuši tieši no telefonzvanu krāpniekiem.

Telefonu zvana krāpšanas laikā, krāpnieki zvana upurim un visbiežāk izliekas par kādas iestādes, piemēram, policijas vai bankas darbinieku. Saņemot šādu aizdomīgu zvanu, galvenais ir neveikt darbības, kuras Jūs tiekat aicinātas veikt. Tomēr, ja krāpšanas gadījums noticis, sākotnēji jāpaziņo bankai un pēc tam jāraksta iesniegums tuvākajā Valsts policijas iecirknī.

4. Naudas izkrāpšana, iegādājoties lietotu auto no privātpersonas

Naudas izkrāpšana, iegādājoties lietotu auto no privātpersonas, var tikt veikta vairākos veidos. Viens no populārākajiem veidiem, ir priekšapmaksa. Nereti krāpnieki pirkuma laikā paziņo, ka būs nepieciešama pirmā iemaksa par auto. Kad nauda tiek pārskaitīta, sludinājums tiek izdzēsts un komunikācija pārtraukta. Citi krāpšanas veidi saistīti ar viltotām dīleru mājaslapām, negodprātīgu auto ievešanu no ārzemēm, odometra krāpniecību un aizdomīgiem apmaksas noteikumiem.

Lai parūpētos par drošu auto iegādi, jāpievērš uzmanība vairākiem faktoriem. Pirmkārt, vienmēr vērts veikt VIN numura pārbaudi, tāpat jāpārbauda odometra rādījumi. Ja meklējat auto caur sludinājumu portālu, vienmēr pievērsiet uzmanību detaļām. Vai sludinājums nav pārāk labs? Vai netiek prasīts veikt nepamatotus maksājumus?

5. Sociālo tīklu izkrāpšana

Arī izkrāpšanai sociālajos tīklos var būt vairāki veidi. Apskatīsim populārākos no tiem.

Investīciju krāpšana. Viens no populārākajiem sociālo tīklu krāpšanas veidiem, ir investīciju krāpšana, kas paredz, ka upurim tiek piedāvātas dažādas investīciju iespējas, kas paredz milzīgas peļņas iespējas. Princips ir pavisam vienkāršs. Jūs it kā veicat naudas investīciju, taču to patiesībā saņem krāpnieki.

Romantiskā krāpšana jeb attiecību krāpšana. Šajā gadījumā krāpnieks izkrāpj naudu no kādas personas, veidojot attiecības ar to. Visbiežāk attiecību veidošana aizņems ilgu laiku, bet pēc tam upurim tiks stādīts priekšā traģisks stāsts, kas saistīts ar nepieciešamību pēc naudas.

Lai pasargātu savu sociālo tīklu profilu un personisko informāciju, ir vēlams neiesaistīties apšaubāmos darījumos un strādāt pie medijpratības, lai spētu atpazīt apšaubāmus cilvēkus un to piedāvājumus.

6. Krāpnieciskas ieguldījumu shēmas

Pie sociālo tīklu izkrāpšanas nedaudz jau pieskārāmies jautājumam par krāpnieciskiem ieguldījumiem. Vēl viena krāpnieciska shēma ir piramīdu shēma. Par krāpniecisku piramīdas shēmu var liecināt:

• Nepieciešama sākuma investīcija;
• Nepieciešams piesaistīt jaunus investorus;
• Peļņa tiek gūta no piesaistīto investoru līdzekļiem, nevis no reālas komercdarbības;
• Upuris tiek kārdināts ar neparasti lielu peļņu, solot - jo vairāk ieguldīsi, jo vairāk saņemsi;
• Tiek uzsvērta vienkāršība un minimāli ieguldījumi (materiālie un nemateriālie);
• Tiek radīts iespaids par darbības likumību;
• Tiek izmantotas globālas maksājumu sistēmas (Wise, Paypal, kriptovalūta u.c.).

Kā norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, piramīdveida shēmas krahs iestājas brīdī, kad tai vairs nepievienojas jauni dalībnieki. Līdz ar to no piramīdas shēmām parasti lielākie ieguvēji ir shēmas radītāji, savukārt patērētājs var zaudēt visus ieguldītos (investētos, dāvinātos) līdzekļus. Lai izvairītos no krāpnieciskiem piedāvājumiem, ir svarīgi meklēt uzticamu informāciju par investīcijām. To var atrast, piemēram, banku mājaslapās vai sazinoties ar finanšu ekspertiem.

7. Fiktīvu darba piedāvājumu krāpšana

Vēl viens no finanšu krāpšanas veidiem ir viltus darba sludinājumi. Krāpnieks izliekas par darba devēju, lai iegūtu darba meklētāju naudas līdzekļus vai realizētu citus noziedzīgus darījumus. Krāpšanas modelis ir salīdzinoši vienkāršs. Viltus darba devējs uzsāk darba interviju. Darba ņēmējam tiek lūgts sevi identificēt ar bankas piekļuves datiem, kuri tādējādi nonāk krāpnieku rīcībā.

Lai izvairītos no apkrāpšanas, Valsts policija ikvienam iesaka kritiski izvērtēt saņemto darba piedāvājumu un neticēt vieglas naudas solījumiem. Tāpat vienmēr pievērsiet uzmanību potenciālajam darba devējam — vai uzņēmums eksistē un par to ir kādas atsauksmes, vai kontaktpersona tiešām strādā šajā uzņēmumā?

8. Laimestu un dāvanu izkrāpšana

Laimestu un dāvanu izkrāpšana jeb loteriju krāpšana ir krāpšanas veids, kurā krāpnieki ievilina upurus viltus loterijās un aicina saņemt laimestus, izkrāpjot naudas līdzekļus. Parasti upuris saņem ziņu par laimestu vai dāvanu e-pastā vai īsziņā, kurā ir tiešsaistes adrese jeb krāpniecisks links, kurā tiek lūgts ievadīt savus datus laimesta saņemšanai.

Lai atpazītu šāda veida krāpšanu, galvenais, kas katram jāpajautā sev — vai es pēdējā laikā esmu vispār piedalījies kādās akcijās? Vai saņemtā dāvana vai laimests nav apšaubāms? Kas šo paziņojumu ir atsūtījis? Saņemot viltus ziņu, galvenais nekādā gadījumā nenorādīt savus personas datus.

9. Bankas karšu datu izkrāpšana

Internetbankas pieejas vai maksājumu karšu datu izkrāpšana (pikšķerēšana) pēdējā laikā piedzīvojusi ļoti lielu popularitāti. Krāpniecības rezultātā iegūtos datus krāpnieki izmanto, lai veiktu pirkumus, vai naudas pārskaitījumus no bankas konta.

Ir vairāki veidi, kā var tikt veikta bankas karšu datu izkrāpšana. Viens no populārākajiem veidiem ārzemēs ir skimēšana (ATM Skimming). Parasti šo bankas karšu datu izkrāpšanu īsteno, izmantojot ierīces, kas tiek slepeni instalētas bankomātos. Šīs ierīces var tvert datus no debetkartes vai kredītkartes magnētiskās joslas un bieži vien ietver slēptu kameru vai viltus tastatūras pārklājumu, lai ierakstītu lietotāja ievadīto PIN.

Lai pasargātu sevi no šī krāpšanas veida, ir būtiski pievērst uzmanību detaļām. Vai bankomāta izskatā nav novērojams nekas aizdomīgs? Tāpat, pirms ievadiet PIN kodu, izmantojiet roku, lai aizsegtu tastatūru. Visbeidzot, izvēlieties bankomātus, kas atrodas drošās vietās, piemēram, banku filiālēs vai citās uzticamās iestādēs. Regulāri pārbaudiet savus bankas konta izrakstus, fiksējiet, vai nav veiktas nesankcionētas transakcijas. Ja bankomātā pamanāt kaut ko neparastu, nekavējoties ziņojiet par to bankai. Ikviena krāpnieciska darbība, kas būs notikusi ar Jūsu karti, var novest pie dažādiem riskiem. Piemēram, naudas zaudējumi vai sabojāta kredītvēsture.

10. Krāpšana ar nekustamo īpašumu

Pat darījumos ar nekustamo īpašumu pastāv krāpniecības riski. Krāpšanas mehānismi ar nekustamo īpašumu var būt dažādi – ir noslēgts privāts līgums, kurā pircējam iestrādāti nelabvēlīgi noteikumi, ir viltots testaments vai ārvalstu pilnvara u. c.

Lai izvairītos no krāpnieciskām darbībām ar nekustamo īpašumu, visiem nekustamā īpašuma darījumiem vajadzētu notikt ar notāra starpniecību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir skaidrs, ka mūsdienās pastāv neskaitāmi daudz naudas krāpšanas veidi, tāpēc ir būtiski zināt, kā sevi pasargāt no krāpnieciskām darbībām. Jāatceras, ka krāpnieki var izmantot dažādas krāpšanas metodes, tai skaitā epastu, SMS, sociālos tīklus un citus saziņas kanālus. Nekādā gadījumā nevajadzētu nodot savus bankas kartes datus, piekļuvi bankas kontam vai jebkādus citus personas datus un naudu apšaubām personām. Aicinām ikvienu apgūt medijpratību, lai nekļūtu par krāpšanas upuri un mācētu atpazīt potenciālos riskus.