Agri vai vēlu katrai nodarbinātai personai pienāk brīdis doties pensijā. Ikvienai personai, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un kuras apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par 15 gadiem, ir tiesības saņemt vecuma pensiju. Latvijas pensiju sistēmas galvenais princips: jo lielākas sociālās iemaksas tiek veiktas šodien, jo lielāka būs pensija rīt. Šī iemesla dēļ, lai, sasniedzot pensijas vecumu, nebūtu jāuztraucas par finansēm, ir svarīgi izprast pensiju sistēmas darbību un jau laicīgi sākt rīkoties, lai parūpētos par savu finansiālo labklājību vecumdienās. Šajā rakstā esam apkopojuši visu, ko noderīgi zināt par pensiju sistēmu Latvijā.
Pensiju sistēmas līmeņi
Kopš 2001. gada jūlija Latvijā darbojas 3 līmeņu pensiju sistēma:
Pensiju 1. līmenis
Pensiju 1. līmenis ir valsts obligātā nefondēto pensiju shēma, kurā iesaistās ikviena sociāli apdrošināta persona, kas veic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Veiktās iemaksas tiek izmaksātas esošajiem pensionāriem, kā arī katra iemaksu veicēju personīgajā kontā tiek reģistrēta informācija pensijai. Pirms tiek aprēķināta pensija, notiek pensijas kapitāla aktualizācija jeb pensijas apmērs tiek pārrēķināts atbilstoši aktuālajiem normatīvajiem aktiem.*
Pensiju 2. līmenis
Pensiju 2. līmenis ir valsts fondēto pensiju shēma, kurā tiek novirzīta daļa no sociālajām iemaksām. Šis līmenis ir obligāts tiem, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, savukārt tie, kuri dzimuši no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam (ieskaitot), varēja un joprojām var pievienoties šim līmenim brīvprātīgi. Tālāk iemaksas tiek novirzītas personas pastāvīgi izvēlētā ieguldījumu plānā, savukārt plāna pārvaldnieks veiktās iemaksas iegulda finanšu tirgos. Šie līdzekļi tiek uzkrāti speciāli katrai personai izveidotā kontā un tos var izmantot, sasniedzot valstī noteikto pensionēšanās vecumu.*
Pensiju 3. līmenis
Pensiju 3. līmenis ir privātā brīvprātīgā pensiju shēma, kurā iemaksas tiek veiktas pēc brīvprātības principa. Iemaksas kādā no privātajiem pensiju fondiem var veikt pastāvīgi vai ar sava darba devēja starpniecību. Tālāk iemaksas tāpat kā pensiju 2. līmenī tiek ieguldītas finanšu tirgos. Šos līdzekļus var izmantot, sasniedzot 55 gadu vecumu jeb pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Ja iemaksas tiek veiktas patstāvīgi, tad var saņemt daļēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.*
*Informācija no www.manapensija.lv mājaslapas
Ņemiet vērā – tā kā katra pensiju līmeņa funkcionalitāte un mērķi atšķiras, savu finansiālo labklājību vecumdienās iespējams nodrošināt, veicot iemaksas visos trīs pensijas līmeņos. Visos trīs līmeņos pensijas apmērs ir atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām, līdz ar to tiem, kas iemaksā vairāk un pensijā dodas vēlas, pensija būs lielāka. Kopīgs visiem trīs pensiju līmeņiem ir arī tas, ka sociālās iemaksas tiek uzkrātas, pelnot procentus un veidojot pensijas kapitālu.
Neapliekamais minimums
Ja personai ir piešķirta vecuma pensija, tad pensijai netiek piemērots ne prognozētais mēneša neapliekamais minimums, ne gada diferencētais neapliekamais minimums. Personai, kurai izmaksā pensiju, tiek piemērots pensionāra neapliekamais minimums, kurš 2024. gadā ir 6000 eiro jeb 500 eiro mēnesī. Jo lielāks pensionāra neapliekamais minimums, jo mazāks ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un lielāka ir pensija.
Jāņem vērā, ka pensija ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek pensiju, kura ir lielāka par 500 eiro mēnesī. Tādā veidā tiek mazināts nodokļu slogs tiem pensionāriem, kuru pensijas ir salīdzinoši niecīgas.
Darba alga un sociālās iemaksas
Tas, kurš un kā veic sociālās iemaksas no Jūsu algas, atkarīgs no Jūsu nodarbinātības statusa:
- Ja Jūs strādājat atalgotu darbu un esat darba ņēmējs, tad daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām veicat Jūs pats un daļu no tām veic Jūsu darba devējs;
- Ja Jūs esat pašnodarbināta persona, iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka vai ārvalstnieks pie darba devēja ārvalstnieka, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas veicat Jūs pats;
- Ja Jūs saņemat bērna kopšanas pabalstu, bezdarbnieka pabalstu, slimības vai maternitātes pabalstu, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas par Jums par veic valsts.*
*Informācija no www.manapensija.lv mājaslapas
VSAOI vispārējā likmē (34,09%) lielākā daļa ir pensiju apdrošināšanai – 23,91%. No ienākumiem pensiju apdrošināšanai tiek iemaksāti 20%: 14% pensiju 1. līmenī un 6% pensiju 2. līmenī. Savukārt 3,91% ir solidaritātes daļa no iemaksām, lai varētu finansēt “vecās sistēmas” pensijas.*
*Informācija no www.lvportals.lv mājaslapas
Pensiju sistēmas ilgtspēja
Diemžēl liela daļa Latvijas iedzīvotāju neuzticas Latvijas pensiju sistēmai. Viena daļa uzskata, ka līdz pensijas vecumam neizdzīvos, savukārt otra – ka nav iemesla veikt sociālās iemaksas, jo piešķirtā pensija jebkurā gadījumā būs niecīga. Tomēr jāatceras, ka lielāko lomu savu vecumdienu nodrošināšanā spēlē katrs pats jeb vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs no katra paša faktiskā ieguldījuma: jo lielākas sociālās iemaksas veiktas, jo lielāka būs pensija. Vienlaikus Latvijas pensiju sistēma darbojas saskaņā ar solidaritātes principu – pašreizējie iemaksu veicēji nodrošina pensijas pašreizējiem pensionāriem un finanses pārējo pakalpojumu saņēmējiem.
Pensiju sistēma Latvijā ir veidota tā, lai tā būtu ilgtspējīga. Tā sastāv no trīs līmeņiem, tādējādi nodrošinot pensiju sistēmas līdzsvarotu attīstību ilgtermiņā, adekvātu ienākumu atvietojuma līmeni un samazinot kopējos riskus katrā līmenī.
Kredītlimits
Dzīvē var būt dažādas situācijas, kurās var rasties nepieciešamība izmantot tādu iespēju kā kredīts. Arī vecumdienās. Viens no galvenajiem faktoriem, ko ņem vērā un izvērtē aizdevēji, saņemot kredīta pieteikumu, ir aizņēmēja ienākumi – svarīgi, lai tie būtu ne tikai pietiekami, bet arī regulāri un oficiāli. Šajā sakarā var rasties jautājums: vai cilvēkiem, kas saņem pensiju, ir pieejami kredīti? Vai pensijas uzkrājums paaugstina kredītlimitu?
Pirmkārt, cilvēkiem, kas saņem pensiju, ir pieejami kredīti. Tomēr jāņem vērā, ka lielai daļai aizdevēju ir vecuma ierobežojums, kas visbiežāk ir 75 gadi. Svarīgs ir pensijas apmērs – vai tas ir pietiekams, lai vienlīdz ar visām ikdienas vajadzībām varētu segt arī ikmēneša kredītmaksājumu? Otrkārt, kredītlimits nav atkarīgs no pensijas uzkrājuma. Tomēr, ja izvēlaties veikt brīvprātīgas iemaksas pensiju 3. līmenī, tas var liecināt par Jūsu nopietnajiem nodomiem un to, ka ar finansēm rīkojaties apzinīgi, tādējādi vairojot Jūsu kā klienta uzticamību.
2024. gadā pensionēšanās vecums ir 64 gadi un 9 mēneši, un katru gadu tas pakāpeniski palielinās par 3 mēnešiem. Līdz ar 2025. gada gada 1. janvāri tas būs 65 gadi. Savukārt apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas piešķiršanai, sākot no 2025. gada 1. janvāra, būs 20 gadi.
Lai, sasniedzot pensionēšanās vecumu, nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, kad vecuma pensija ir pavisam niecīga, jau laicīgi apdomājiet labāko stratēģiju pensijas uzkrāšanai! Būtisks faktors ir apdrošināšanas stāžs, tādēļ ikvienas darba attiecības vajadzētu noformēt oficiāli – lai arī lielāka darba alga varētu būt vilinoša, ilgtermiņā svarīgākas ir tieši sociālās iemaksas. Tāpat svarīgi izpētīt ieguldījumu plānus, lai varētu izvēlēties situācijai atbilstošāko un gūt pēc iespējas lielāku labumu. Atcerieties - lai nodrošinātu savas vecumdienas, ir jāiegulda visos trīs pensiju līmeņos!
