Vidējā alga ir viens no svarīgākajiem ekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo valsts kopējās ekonomikas veselību un darba ņēmēju labklājību. Valsts līmenī regulāri tiek veikti aprēķini, kas nosaka vidējo algu, un statistikas dati liecina, ka vidējā alga gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs arvien pieaug. Šajā rakstā salīdzinām vidējās algas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Vidējā alga Latvijā
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2023. gadā mēneša vidējā alga jeb vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu Latvijā bija 1537 eiro. Salīdzinot ar 2022. gadu, gada laikā vidējā darba alga pirms nodokļu nomaksas pieauga par 164 eiro jeb 11,9%. Vidējā samaksa par vienu nostrādāto stundu 2023. gadā bija 10,14 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,5%. 2022. gadā vidējā alga Latvijā bija 1373 eiro, 2021. gadā - 1277 eiro, savukārt 2020. gadā - 1143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2023. gadā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, kam sekoja informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, valsts pārvaldes un aizsardzības, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozare, veselības un sociālās aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare. Zemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē.
Diemžēl Latvijā joprojām novērojamas vidējās algas atšķirības gan starp nozarēm, gan starp reģioniem. Augstākā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Rīgā (1706 eiro) un Pierīgā (1505 eiro), savukārt zemākā - Latgalē (1083 eiro). Pozitīva tendence ir tā, ka vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir samazinājusies visos reģionos. 2023. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa visstraujāk pieauga Vidzemē (par 13,5%), kam sekoja Latgale (par 12,7%) un Pierīga (par 12,6%).
Vidējā alga Igaunijā
Igaunijas Statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2023. gadā mēneša vidējā alga jeb vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu Igaunijā bija 1832 eiro. Salīdzinot ar 2022. gadu, gada laikā vidējā darba alga pirms nodokļu nomaksas pieauga par 207 eiro jeb par 11,3%. 2022. gadā vidējā alga Igaunijā bija 1685 eiro, 2021. gadā - 1548 eiro, savukārt 2020. gadā - 1448 eiro, liecina Igaunijas Statistikas statistikas pārvaldes dati.
2023. gadā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas lielāka par vidējo valstī bija informācijas un komunikācijas nozarē, kam sekoja finanšu un apdrošināšanas, enerģijas apgādes nozare. Zemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu pirms nodokļu nomaksas bija viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citās apkalpojošās nozarēs un nekustamā īpašuma nozarē.
Diemžēl arī Igaunijā joprojām novērojamas vidējās algas atšķirības gan starp nozarēm, gan starp reģioniem. Augstākā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Harju apriņķī, t.sk. Tallinā (2121 eiro) un Tartu apriņķī (1941 eiro), savukārt zemākā - Valgas apriņķī (1408 eiro) un Sāres apriņķī (1449 eiro). Pozitīva tendence ir tā, ka vidējā atalgojuma plaisa starp Harju apriņķi un citiem apriņķiem gada laikā ir samazinājusies. 2023. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa visstraujāk pieauga Austrumviru apriņķī (par 13%), kam sekoja Valgas apriņķis (par 11,5%).
Vidējā alga Lietuvā
Lietuvas Statistikas departamenta dati liecina, ka 2023. gadā mēneša vidējā alga jeb vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu Lietuvā bija 2022 eiro. Salīdzinot ar 2022. gadu, gada laikā vidējā darba alga pirms nodokļu nomaksas pieauga par 207 eiro jeb par 11,3%. 2022. gadā vidējā alga Lietuvā bija 1666 eiro, 2021. gadā - 1579 eiro, savukārt 2020. gadā - 1428 eiro, liecina tiešsaites platformā Statista pieejamie dati.
2023. gadā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas lielāka par vidējo valstī bija būvniecības nozarē, kam sekoja finanšu un apdrošināšanas, informācijas un komunikācijas nozare. Zemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu pirms nodokļu nomaksas bija viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumu nozarē un būvniecības nozarē.
Diemžēl arī Lietuvā joprojām novērojamas vidējās algas atšķirības gan starp nozarēm, gan starp reģioniem. Augstākā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Viļņā (2291 eiro), savukārt zemākā - Utenas apriņķī (1479 eiro). Pozitīva tendence ir tā, ka vidējā atalgojuma plaisa starp Viļnu un citām lielajām pilsētām un apriņķiem gada laikā ir samazinājusies. 2023. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa visstraujāk pieauga Panevēžas, Alītas un Kauņas apriņķī (par 5.4%).
Salīdzinājums starp valstīm
Kā redzams, zemākā vidējā darba samaksa mēnesī pirms nodokļu nomaksas starp Baltijas valstīm ir Latvijā, kam seko Igaunija un Lietuva. Straujākais bruto darba samaksas pieaugums vērojams Latvijā. Visās Baltijas valstīs vērojama pozitīva tendence, ka samazinās atalgojuma plaisa starp pilsētām un reģioniem. Turklāt, vidējās darba bruto samaksa gan Latvijā, gan Igaunijā, gan Lietuvā turpina diezgan strauji augt.
Tomēr varētu rasties jautājums - kādēļ starp Baltijas valstīm vērojamas tik krasas vidējās algas atšķirības? Iemesli ir vairāki: atšķirīga nodokļu nomaksas kārtība, atšķirīga minimālā alga, atšķirīgs bāzes atalgojuma pieaugums, atšķirīgs cenu pieauguma temps u.c. ekonomiskie faktori.
Nodokļi un neapliekamais minimums
Neto algas apmērs atkarīgs no tā, kādi nodokļi tiek piemēroti bruto algai, un katrā Baltijas valstī nodokļu sistēma atšķiras. Tomēr visām Baltijas valstīm ir kas kopīgs - pirms ienākumi tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tiem tiek piemērots neapliekamais minimums. 2023. gadā Latvijā neapliekamais minimums bija 500 eiro, Igaunijā - 654 , savukārt Lietuvā - 625 eiro.
Nodokļu kontekstā svarīgs faktors ir arī minimālā alga. Baltijas valstu nodokļu sistēmas atšķirību piemērs - 2023. gadā minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā saņem 535 eiro neto, Lietuvā 633 eiro neto, savukārt Igaunijā - 690 eiro neto.
Novērtējot kopējo nodokļu slogu gan darba devēja, gan darba ņēmēja pusē, secināts, ka augstākais nodokļu īpatsvars ir Latvijā (33%), kam seko Igaunija (29%) un Lietuva (24%). Zemāku ienākumu segmentā kopējos nodokļos Latvijā tiek samaksāts visvairāk, tomēr Latvijā ir lielāki atvieglojumi attiecībā uz apgādājamiem.
Kredītlimits un finansiālā situācija
Vidējā alga ir faktors, ko ņem vērā un izvērtē aizdevējs, saņemot kredīta pieteikumu - no tās atkarīgs, kādu aizdevuma summu un uz kādu termiņu aizdevējs ir gatavs izsniegt. Jo lielāka aizņēmēja vidējā alga un mazāk esošo saistību, jo augstāks var būt aizņēmēja kredītlimits. Tomēr jāņem vērā, ka nav nekādas nozīmes iesniegt aizdevējam nepatiesu informāciju par saviem ienākumiem, jo maksātspēja tiek noteikta, pamatojoties arī uz kredītvēstures datu bāzēs pieejamo informāciju un veicot matemātiskus aprēķinus.
Tas, ko var darīt situācijā, kad tiek plānots izmantot tādu iespēju kā kredīts - jau laicīgi parūpēties par savu kredītlimitu, piemēram, samazinot esošo saistību apjomu un palielinot ienākumu apjomu. Ieskatieties Sefinance.lv, lai uzzinātu savas iespējas!
Par laimi, vidējā alga visās Baltijas arvien pieaug un tendences liecina, ka tā turpinās augt. Lai varētu izmantot pieejamās finanses pēc iespējas efektīvāk, ikvienam finansiāli aktīvam cilvēkam vajadzētu plānot savu budžetu, tādējādi parūpējoties par finansiālo stabilitāti un labklājību ilgtermiņā. Lai izdodas pieņemt finansiāli pārdomātus lēmumus!